Estetiska, Terapeitiska stomatologija, Zobu implantacija

Terapeitiska stomatologija Terapeitiska stomatologija ietver pasas izplatitakas zobu saslimsanas – kariesa un ta raksturigako komplikaciju – pulpita un periodontita arstesanu. Kariess – zobu saslimsana, kas izpauzas ar lenu zoba cieto audu (emaljas un dentina) bojaeju, tiem pakapeniski zaudejot mineralo komponenti. Rezultata veidojas dobuma veida defekts. Kariesa „launums” ir taja, ka pussagrauta dentina dobumi var veidoties zem areji veselas emaljas, un pie nelielas slodzes uz zobu tas var luzt. Kariesa galvenais attistibas iemesls – zobu aplikuma bakteriju darbiba. Tas sava dzives cikla izdala skabes, kas sagrauj zoba emalju un dentinu. Bakterijas pa smalkakajiem dentina kanaliniem, kas caurauz visu zobu, var noklut ta dziluma – pulpas kamera un izsaukt pulpita attistibu. Izarstet kariesu agrinas (virspuseja vai videja) stadijas ir relativi vienkarsi: bojatos zoba audus iznem, bet pasu dobumu pilda ar specialiem antiseptiskiem materialiem un plombe ar gaismas vai kimiski cietejosam masam. Izarstet velina (dzila) stdija nereti ir sarezgiti, ipasi tajos gadijumos, kad kariozais dobums praktiski saskaras ar pulpas kameru. Sadas situacijas, apstradajot zobu, pastav loti liels risks bojat pulpu, tapec, lai to saglabatu dzivu, nepieciesama arsta augsta darba meistariba. Nelielu defektu gadijuma kariesu arste atjaunojot zoba anatomisko formu (pauguri, bedrites), krasu un funkciju, izmantojot jaunakas paaudzes plombejamos materialus. Ja kariess aptver divas vai vairakas zoba sienas, tad defektu ir labi atjaunot ar onleju (mikroprotezesana). So konstrukciju izgatavo laboratorija pec preciza zoba nospieduma. Onleja pilniba atbilst kariozam defektam un preteja zokla zobu kosanas pauguriem. Pulpits – akuts vai hronisks zoba miksto audu (pulpas) iekaisums. Akuta pulpita izpausmes ir neciesamas, pulsejosas sapes, hroniska – minimalas durosas sapes, tas var noritet ari bez sapem. Pulpita gadijuma ir nepieciesama speciala endodontiska arstesana – nerva iznemsana ar sekojosu zoba saknu kanalu plombesanu. Visi instrumenti, ko lieto saknu kanalu paplasinasanai ir vienreizejas lietosanas. Jebkuru terapeitisko manipulaciju veic izmantojot koferdamu – lateksa vai gumijas plaksne, kas arstejamo zobu izole no pareja mutes dobuma, ta nodrosinot sterilus darba apstaklus. Koferdams lauj ari paaugstinat arstesanas komfortu ka arstam, ta ari pacientam. Pareiza arstesana un ideala saknu kanalu plombesana dod iespeju saglabat zobu daudzus gadus. Periodontits – zobu aptveroso audu infekciozi iekaisiga saslimsana. Periodontits veidojas ka karioza procesa komplikacija. Pec patologisko izmainu pakapes izskir periodontita fibrozo formu, granulomu un cistu. Sis periodontita formas ir savstarpeji saistitas. Sakuma slikti izarsteta zoba veidojas infekcijas process, kas no saknu kanaliem pariet uz saknes galu un saiti, kas zobu notur zokli. Zobs klust kustigs, sap pie mazaka pieskariena. Paaugstinas kermena temperatura. Ja organisma imunitate ir samazinata, tad ap zobu akuta iekaisuma nav un periodontits norit bez sapem. Tacu saja gadijuma ap sakni notiek kaula uzsuksanas,veidojas granuloma (maisins zoba saknes gala), cista (liels dobums), kad nepieciesama daudz nopietnaka arstesana ne tikai lai saglabatu pasu zobu, bet ari lai noverstu organisma intoksikaciju ar pasa audu sabruksanas produktiem. Ja cilvekam ir vairaki periodontita skarti zobi, veidojas ieksejo organu komplikacijas – nieru (glomerulonefrits), sirds (sirds varstulu reimatisks bojajums), locitavu (reimatisks poliartrits). Agrak, pirms endodontijas tehnologijas plasa pielietojuma, periodontita skartos zobus parasti ekstraheja. Musdienas, kad arsti prot pararstet zoba saknu kanalus, sadus zobussaglaba. Periodontita arstesanu veic vairakos etapos. Ta ietver zoba saknu kanalu atversanu un drenazu, apstradi ar specialam adatam, antiseptikiem un ultraskanu, ilgstosu slegsanu ar arstnieciskiem materialiem, un, visbeidzot, zoba saknu kanalu un defektu slegsanu. Estetiska stomatologija Estetiska stomatologija – specialitate, kas apvieno visu citu arstu – stomatologu – terapeita, kirurga, ortopeda un ortodonta darbu. Tas jega - zobu, ka ari zobu rindu atjaunosana, atveselosana vai veseligas krasas un formas piedosana. Zobu krasas izmainas var izsaukt zobu kariess vai nekvalitativi veikta prieksejo zobu arstesana. Ka likums, izmantojot zemas klases gaismas cietejosos materialus, tie pec 5 – 7 gadiem maina savu krasu uz dzeltenu vai peleku, seviski uz priekszobiem. Formas izmainas – luzumus, krona bojajumus mazak par 50% biezak novero zobu traumu gadijumos, retak pie ilgstosam hroniskam saslimsanam. Cita problema ir zobu emaljas nodiluma paaugstinasanas, kas 35 – 45 gadu vecuma noved pie krona dalas nodiluma gandriz uz pusi. Bez tam dentalo kosmetologiju izmanto tajos gadijumos, kad profesija, socialais statuss vai pacienta individualas velmes prasa ta sauc. „Holivudas” smaidu, bet pacienta pasa zobi ir absoluti veseli, tikai ar viegli dzeltenigu nokrasu. Saja gadijuma mums paliga nak arsts – higienists, ka ari arsts – ortopeds. Pedejais izgatavo un uz zoba prieksejas sienas uzliek venirus – specialas keramikas plaksnites,kas pec ipasibam maksimali ir pietuvinatas dabigiem zobiem. Arsts – higienists veiks zobu profesionalu tirisanu un balinasanu, izmantojot sistemu AirFlow. Tirisana laus nonemt gadiem krajusos zobakmeni. Ortopedija (visi protezesanas veidi) Ortopediska stomatologija (zobu protezesana) – daleji vai pilniba zaudetu zobu strukturas un funkcijas atjaunosana. Izskir sekojosus pilnas zobu protezesanas veidus: Iznemama protezesana. Ietver plastmasas vai metal- plastmasas daleju vai pilnu protezu izgatavosanu. Plasi izmanto pilna zobu zaudejuma gadijuma un ja medicinisku vai materialu iemeslu del nevar uzstadit protezi uz implantiem. Neiznemama protezesana. Sis protezes prakse izmanto visbiezak. Ta apvieno dazadu ortopedisko konstrukciju, sakot ar kronu uz dziviem vai depulpetiem zobiem un beidzot ar tadu sarezgitu konstrukciju, ka lokveida protezu un protezu ar atacmentiem, lietosanu. Neiznemama protezesana ir iespejama tikai pie relativi saglabatas zobu – zoklu sistemas. Tai jabut pietiekami stiprai, lai varetu uzstadit tiltus un lokus. Nosaciti iznemama protezesana. Nosaciti iznemamas protezesanas vadosa forma ir dentala implantacija, kad no sakuma zokla kaula ieliek implantatu (zoba maksliga sakne), un velak pie ta stiprina maksligo zoba kroni. Mikroprotezesana. Atjaunot zoba anatomisko formu un funkciju gadijuma, ja krona dala bojata ne vairak ka 50 – 70% un saknes dala ir saglabata, var izmantojot tapu vai onleju. Zobu implantacija Implantologija (zobu implantacija) – zaudeto zobu aizvietosana ar specialu neorganisku aizvietotaju palidzibu. Tos sauc par implantatiem un izgatavo no metala, parasti titana. Implantologija, ka stomatologijas virziens, veiksmigi attistas jau trisdesmit gadus. Dentalais jeb zobu implantats ir 3 – 5 mm diametra stienitis, ko ieliek zokla kaula un kas kalpo par pamatu metalkeramikas kronim vai protezei. Implantatu izgatavo no titana grupas metaliem – titana un cirkonija. To izgatavosana tapat izmanto dazada veida keramiku, leikosafiru un citas vielas, kas neizsauc iekaisuma reakcijas. Dentalo implantaciju iesaka pacientiem sekojosas situacijas: viena zoba trukums, kad blakus zobi ir veseli; lieli zobu rindas defekti. Zobu implantatu iesaka likt ari tad, ja trukst dzeroklis. Tapat implantologija var palidzet pilna zobu trukuma gadijuma – tad uz zobu implanta fiksejas iznemama proteze. Atkariba no saslimsanas, implanta ieliksana lauj: • atjaunot zaudeto zobu, neslipejot blakus zobus; • uzstadit neiznemamo protezi – implants kalpo ka balsts; • uzlabot iznemamas protezes fiksaciju – implants kalpo ka papildus balsts. Zobu protezesanu, izmantojot implantatus, protezists veic vairakos etapos. Sakuma implantatu stiprina zokla kaula un tas pilda saknes funkciju. Pec tam nepieciesams, lai notiktu sveskermena un zokla kaula saaugsana. Saknei pievieno protezi. Rezultata zobu implantati pilniba aizvieto dabigo zobu un pilda visas ta funkcijas. Implantu lietosanas prieksrocibas zobu protezesana: • tiek saglabati blakus esosie veselie zobi; • funkcionalie un estetiskie uzlabojumi rada komfortu, ko nevar sasniegt ar klasisko protezesanu; • uz implantiem balstitas protezes, pateicoties daudz fiziologiskakam slodzes sadalijumam uz zokli baribas koslasanas laika, kalpo ka minimums divas reizes ilgak neka parastas protezes. Endodontija Endodontija – saknu kanalu sistemas arstesana, ko, pateicoties augstam tehnologijam un sarezgitibai, pedejos 3 – 5 gadus izdala ka terapeitiskas stomatologijas atsevisku virzienu. Principialas atskiribas no klasiskas nedziva (depulpeta) zoba plombesanas shemas, izmantojot endodontiskas tehnologijas, ir: • zoba izolacija ar specialu planu gumijas plaksni, kas pie kanalu apstrades pilniba izsledz siekalu noklusanu kavitate un medikamentu kairinoso iedarbibu uz mutes dobuma glotadu; • zoba saknu kanalu tirisana ar rokas un rotejosiem instrumentiem, kas spej apstradat pat pasu saurako vai likako kanalu; • zoba saknu kanalu skalosana ar specialiem antiseptiskiem lidzekliem, kas spej ieklut visa saknes kanalu sistema un daleji pat mikroskopisko dentina kanalinu sistema; • pec nepieciesamibas – zoba saknu kanalu pagaidu plombesana ar specialiem preparatiem ar merki paaugstinat pretiekaisuma darbibu; • bliva, hermetiska pildisana ar pastavigo materialu, kas izsledz atkartotu inficesanos. Endodontiskas arstesanas tehnologijas lauj saglabat pat stipri bojatus vai inficetus zobus, noverst komplikacijas, kas var novest pie zoba zaudesanas, nopietnam miksto un kaulaudu saslimsanam. Profesionala zobu higiena Profesionala mutes dobuma un zobu higiena ka jedziens radas pavisam nesen. Vel pirms 5 – 7 gadiem ta nebija ka atsevisks stomatologijas virziens. Agrak uzskatija, ka zobu tirisana divas reizes diena – no rita un vakara ir pilnigi pietiekosi, lai smaids butu vesels un skaists. Kompleksie izmeklejumi paradija, ka lai saglabatu zobus lidz sirmam vecumam, ir nepieciesams veikt profesionalu higienu. Noskaidrojas, ka zobakmeni, kas veidojas no zobu aplikuma, nevar nonemt parastas zobu tirisanas laika. Zobakmens, kas veidojas uz kaulaudu un zoba saites robezas, izraisa dazus patologiskus procesus. Zobakmens rasanas vieta notiek zoba audu daleja rezorbcija un kariesa veidosanas. Smaganas glotada, kas aptver zoba saiti, to nemitigi traumejot ar zobakmeni, sak asinot, bet, tam esot ilgu laiku, notiek asinsrites traucejumi, zoba barosanas pasliktinasanas, ka rezultata atsedzas zobu kaklini un saknes, un zobam zud balsta funkcija. Profesionala mutes dobuma un zobu higiena ietver tadas proceduras, ka: • Scaling – zobakmens nonemsana ar ultraskanas skeileru; • Air Flow – zobu aplikuma nonemsana ar sodas, udens un gaisa struklu zem liela spiediena; • zobu emaljas parklasana ar fluoru saturosu vielu. Sos profilakses veidus sauc par profesionalo higienu, jo dotas proceduras nav iespejams veikt patstavigi. Tam ir nepieciesamas profesionalas iemanas. Sis proceduras veic arsts – higienists vai arsts – stomatologs. Higienas manipulacijas ir nesapigas. Sadas proceduras nepieciesams veikt ar aptuveni sesu menesu intervalu. Pec tam zobi atgust savu dabigo krasu. Zobu balinasana Balinasana – tehnologiju, kas maina zobu krasu estetisku vai arstniecisku apsverumu del, kopejs nosaukums. Zobi ir paklauti pastavigai dazadu krasvielu, ko satur partikas produkti, dzerieni, medikamenti, tabaka un kosmetiskie lidzekli, iedarbibai. Ka sekas rodas zoba krasas izmainas. Krasvielas var nogulsneties uz virsmas (areja parkrasosanas) vai ieklut zoba cietajos audos (iekseja parkrasosanas). Ka piemeru arejai parkrasosanai var minet biezu kafijas lietosanu vai tadu ieradumu, ka smekesana. Iekseja parkrasosanas var notikt, lietojot tetraciklina grupas preparatus. Nereti ka iemesls krasas izmainai ir zoba trauma vai nepareizi veikta endodontiska arstesana (saknu kanalu arstesana), ka ari zoba formesanas un attistibas traucejumi berniba. Zobu balinasanu veic, izmantojot kimiskus preparatus, ka ari specialu ultravioleto starojumu. Kimiskas sistemas izmanto udenradi, ar to apstrada zobu virsmu. Apstradi veic vai nu arsts – specialists pienemsanas laika vai ari pats pacients majas apstaklos, izmantojot specialas kapes. Visas profesionalas metodes tiek rupigi kliniski un laboratoriski izpetitas, un tikai tad ir pielaujama to izmantosana klinika. Zobu balinasanas metodi nepieciesams izveleties kopa ar arstejoso arstu tikai pec zobu un mutes dobuma rupigas apskates. Pirms balinasanas nepieciesams veikt zobu higienu. Balinasanai majas apstaklos izmanto specialas kapes, kuras pilda balinoso gelu. Parasti kapes liek 2 – 3 nedelas. Zobu balinasanu „kabineta” veic arsta kontrole un ta ilgst 1,5 – 2 stundas. Sis metodes galvenais princips ir augstas koncentracijas gela un katalizatora, kas spej paatrinat balinasanas procesu, izmantosana. Tapec sis metodes sauc ari par energetiskam. Profesionalas balinasanas efekts saglabajas vairakus gadus. Lai izslegtu pat minimalu zobu krasas atgriesanos, iesaka isus, periodiskus uzturosas balinasanas kursus. Pastav viedoklis, ka zobus var balinat patstavigi. Specialie geli un lidzekli, kurus var brivi nopirkt, satur nelielu balinoso vielu procentu. Tiem piemit nenozimiga un neilga balinosa iedarbiba, bet, neskatoties uz to, nepareizi lietoti tie var stipri kaitet zobu emaljai. Kirurgiska stomatologija Kirurgiskas stomatologijas galvenais merkis ir paglabt Jusu zobus no izrausanas, saglabajot to fiziologisko funkciju un iespeju nakotne tos izmantot zobu protezesana. Galvenas zobus saglabajosas manipulacijas, kuras veic musu klinika, ir: - saknes gala rezekcija – zoba saknes dalas ar hroniska iekaisuma perekli (cistas) iznemsana, lai saglabatu pasu zobu; - daudzsaknu zoba bojatas saknes daleja vai pilna rezekcija, kas lauj saglabat veselas saknes turpmakai protezesanai un saglabat zobu kopuma. Nepieciesams atcereties, ka ja zoba krona dala ir stipri bojata, tas parversas par hroniskas infekcijas perekli, kas var bojat citus zobus, augs- un apakszokla kaulus, ka ari kaula esosos nervus. Tapec savlaiciga nearstejamu zobu izrausana dod iespeju izvairities no daudz nopietnakam komplikacijam. Jebkuru kirurgisko iejauksanos veic efektiva anestezija. Ortodontija (sakodiena labosana) Sis specialitates arsti rada „Holivudas smaidu” jebkura vecuma. Tas obligatie komponenti lidzas sniegbaltiem un lidzeniem zobiem ( bez luzumiem un plaisam) ir atsevisku zobu pareizs stavoklis un pareiza zobu rinda – sakodiens. Nepareizu sakodienu un zobu nepareizu stavokli noteikti ir jalabo. Tas saistits ar to, ka „skibi” zobi apgrutina mutes dobuma higienu. Mikstais zobu aplikums uzkrajas ar zobu birsti un zobu diegu gruti aizsniedzamas vietas, un izsauc kariesa attistibu. Bez tam aplikuma esosas bakterijas izsauc smaganu glotadas iekaisumu – gingivitu, zoba saites, ar kuru tas fiksejas pie kaula, iekaisumu – periodontitu, bet velak – parodontitu. Bez pastavigas smaganu asinosanas, nepatikamas smakas no mutes, visas sis saslimsanas rada diskomfortu uznemot baribu, ka ari palielina zobu kustigumu, kam ka sekas ir to atra zaudesana. Nesat breketes klust nevis negliti, bet pat impozanti. Tas var but safira, zelta, bet nepieciesamibas gadijuma – pilnigi neredzamas, kad par to esamibu zinas tikai divi cilveki – Jus un Jusu arstejosais arsts – stomatologs. Katra vecuma ir savas ortodontiskas arstesanas metodes: Ta, piemeram, berniem ar „piena” sakodienu (3 – 6 gadi) un ar „mainas” sakodienu (6 – 10 gadi) iesaka lietot vestibularas platites un funkcionalo aparaturu, kas lauj: - noverst kaitigos ieradumus (pirksta, sveskermena sukasana); - izlabot runas defektus; - noverst infantila tipa risanu; - mutes elposanu mainit uz elposanu caur degunu; - normalizet apakszokla stavokli. Pastaviga sakodiena (sakot no 12 – 13 gadiem un velak, bez vecuma ierobezojuma) tiek piedavatas dazada veida breketes – metala, safira, keramiskas, lingvalas (ieksejas). Lingvalas aparaturas galvena prieksrociba ir iespeja arstet pasus sarezgitakos sakodiena traucejumus. Lielvardes iela 141, Riga, Latvija, LV-1082 talr. +371 67546038 Darba laiks: tikai pec ieprieksejas pierakstisanas Auru iela 6a, Riga, Latvija, LV-1069 talr. +371 67410117 Darba laiks: tikai pec ieprieksejas pierakstisanas Ikskiles iela 6, Riga, Latvija, LV-1057 talr. +371 67703626 Darba laiks: tikai pec ieprieksejas pierakstisanas Ulbrokas iela 3, Riga, Latvija, LV-1021 talr. +371 67175087 Darba laiks: tikai pec ieprieksejas pierakstisanas